Runājot par izglītību ārzemēs, lielākā daļa ģimeņu vispirms apsver studijas universitātē. Vidusskolas izglītība citā valstī tiek apspriesta retāk – tā bieži šķiet pārāk dārga un pāragrs solis. Vecāki mēdz domāt: “Kāpēc maksāt desmitiem tūkstošu eiro gadā par skolu, ja šos līdzekļus var izmantot universitātei?” . Šāda loģika ir saprotama – mācības privātajās skolās ārzemēs patiešām nav lētas. Taču arvien vairāk ģimeņu visā pasaulē izvēlas ieguldīt tieši vidējā izglītībā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi to redz nevis kā izdevumu, bet gan kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas atmaksājas nākotnē.

Kāpēc vidusskola ārzemēs ir pārdomāta izvēle?

1.Vieglāka iestāšanās universitātē

Starptautiskajās skolās mācības notiek pēc pasaulē atzītām programmām: IB (International Baccalaureate), A-level, Advanced Placement, vācu Abitur, franču Baccalauréat u. c. Šie diplomi tiek pieņemti universitātēs Eiropā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā un daudzās citās valstīs – bieži bez papildu pārbaudījumiem vai pielīdzināšanas.

Turklāt daudzas skolas palīdz ar universitātes izvēli, dokumentu sagatavošanu, motivācijas vēstulēm. Līdz ar to absolventi 17–18 gadu vecumā jau zina, kur vēlas studēt un kādi ir nosacījumi.

2.Valodas un akadēmiskā sagatavotība augstākajā līmenī

Viens no lielākajiem šķēršļiem studijām ārzemēs ir nepietiekama akadēmiskās angļu valodas prasme. Skolēni, kas mācās vidusskolā ārzemēs, apgūst valodu dabiskā vidē: viņi raksta eseju, lasa zinātnisku literatūru, prezentē projektus – angļu valoda viņiem kļūst par darba instrumentu.

Turklāt šajās skolās tiek uzstādīta augstāka akadēmiskā latiņa – skolēniem ir jābūt patstāvīgiem, disciplinētiem, analītiskiem. Tas ievērojami atvieglo pāreju uz universitāti.

3.Mūsdienu prasmes, kuras pieprasa darba tirgus

Kritiskā domāšana, publiskā runa, darbs komandā, starpkultūru komunikācija, laika plānošana – šīs prasmes tiek ne tikai pieminētas skolas programmās, bet arī reāli attīstītas.

Skolēni piedalās debatēs, brīvprātīgajā darbā, akadēmiskajos projektos un sporta aktivitātēs. Tas veicina pārliecību par sevi, elastību un spēju iekļauties globālajā pasaulē.

4.Viegla adaptācija dzīvei ārzemēs

Tiem studentiem, kas pirmo reizi izbrauc no mājām tikai studiju laikā, adaptācija bieži vien ir stress. Bet skolēni, kas jau pāris gadus dzīvojuši un mācījušies citā valstī, daudz vieglāk iekļaujas jaunajā vidē: viņi ir pieraduši pie valodas, dzīves ritma un patstāvības.

5.Spēcīgs portfelis uzņemšanai universitātē

Universitātes ārzemēs vērtē ne tikai atzīmes, bet arī skolēna personību, aktivitātes, iedvesmu, sasniegumus ārpus mācību programmas. Tieši starptautiskās skolas dod vairāk iespēju veidot konkurētspējīgu profilu: piedalīties projektos, uzņemties līdera lomu, strādāt komandā, attīstīt savus talantus.

Tas viss tiek atspoguļots ieteikuma vēstulēs un motivācijā, kas ietekmē uzņemšanu augstākās izglītības iestādēs.

Vidējā izglītība ārzemēs – tā nav tikai „labāka skola”. Tā ir platforma nākotnei: akadēmiski, personīgi un profesionāli. Tā ir iespēja bērnam kļūt neatkarīgam, pārliecinātam, izglītotam un gatavam pasaules līmeņa izaicinājumiem. Tas ir ieguldījums, kas atmaksājas zināšanās, iespējās un dzīves kvalitātē. Un tas sākas vēl līdz universitātei.