1. Vai mēs saprotam, uz kādu mērķi virzāmies?

10–12 gadu vecumā bērnam nebūt nav jāzina sava nākotnes profesija. Arī 15–16 gadu vecumā plāni vēl var vairākkārt mainīties.

Tomēr, jo vecāks kļūst skolēns, jo noderīgāk ir saprast vismaz kopējo virzienu.

Kas viņu patiesi interesē? Dabaszinātnes vai humanitārie priekšmeti? Tehnoloģijas? Bizness? Dizains? Arhitektūra? Medicīna? Psiholoģija? Starptautiskās attiecības?

Tas nenozīmē, ka jau tagad galīgi jāizvēlas universitāte un nākotnes specialitāte. Svarīgāk ir pakāpeniski pamanīt bērna stiprās puses un dot iespēju izmēģināt dažādus virzienus.

Vienam skolēnam lielāku ieguvumu dos papildu matemātikas un programmēšanas nodarbības, citam — mākslas skola, bet vēl kādam — debates, teātris vai paša veidots pētniecības projekts.

Kad rodas kaut aptuvena izpratne par interesēm, mācību gads vairs nav tikai nākamā klase — tas kļūst par daļu no pārdomātāka izglītības ceļa.

2. Vai svešvalodas zināšanu līmenis ir pietiekams?

Ja ģimene apsver mācības vai studijas ārvalstīs, valodas jautājumu labāk neatlikt uz pēdējo brīdi.

Atkarībā no izvēlētās valsts un programmas mācības var notikt angļu, vācu, franču, itāļu, spāņu vai citā valodā. Turklāt iestājoties nepietiek tikai ar spēju sazināties ikdienas situācijās — jābūt gatavam šajā valodā arī mācīties: saprast pasniedzējus, lasīt akadēmiskus tekstus, rakstīt darbus, veidot projektus, prezentēt un piedalīties diskusijās.

Tāpēc labs sarunvalodas līmenis vēl ne vienmēr nozīmē gatavību mācībām ārvalstīs.

Jaunā mācību gada sākums ir piemērots brīdis objektīvi novērtēt pašreizējo svešvalodas līmeni un saprast:

• vai tas atbilst izvēlētās valsts vai programmas prasībām;
• vai pietiek ar skolā apgūto;
• vai nepieciešamas papildu valodas nodarbības;
• vai jāattīsta akadēmiskā leksika un rakstītprasme;
• vai būs nepieciešams starptautisks valodas eksāmens un kad vislabāk sākt tam gatavoties.

Ja studiju valsts vēl nav izvēlēta, labas vienas vai vairāku svešvalodu zināšanas jebkurā gadījumā paplašina nākotnes izglītības iespējas.

Īpaši svarīgi ir neatlikt valodas sagatavošanu līdz izlaiduma klasei, kad vienlaikus jādomā par eksāmeniem, universitāšu izvēli, dokumentiem un pašu iestāšanās procesu.

3. Vai mācību priekšmeti ir izvēlēti pareizi?

Starptautiskajā izglītībā mācību priekšmetu izvēlei var būt daudz lielāka nozīme, nekā sākotnēji šķiet.

Daudzām universitāšu programmām ir konkrētas akadēmiskās prasības. Piemēram, topošajiem inženierzinātņu un tehnisko jomu studentiem parasti nepieciešams spēcīgs matemātikas līmenis, savukārt daudzās medicīnas un dabaszinātņu programmās īpaši svarīga ir bioloģija, ķīmija vai fizika.

Ja skolēns apsver IB, A-level, Leaving Certificate vai citu starptautisku vidusskolas programmu, izvēlēto priekšmetu kombinācija var tieši ietekmēt to, kādas studiju programmas viņam vēlāk būs pieejamas.

Tāpēc ir vērts savlaicīgi pārbaudīt ne tikai to, kuri priekšmeti bērnam patīk, bet arī to, kuri var būt nepieciešami turpmākajām studijām.

Dažkārt viena savlaicīga konsultācija var palīdzēt izvairīties no situācijas, kad izlaiduma klasē atklājas, ka interesējošajai studiju programmai trūkst nepieciešamā priekšmeta vai atbilstoša sagatavotības līmeņa.

4. Vai bērnam ir arī kas vairāk par sekmēm?

Labas sekmes ir svarīgas, taču skolēna izglītības profils neaprobežojas tikai ar liecību.

Skolām un universitātēm ir interesanti redzēt jaunieti, kurš spēj izrādīt iniciatīvu, attīstīt savas intereses un ar kaut ko nodarboties ilgtermiņā.

Tās var būt:

• sports;
• mūzika;
• māksla;
• brīvprātīgais darbs;
• debates;
• Model United Nations;
• programmēšana;
• skolas avīze;
• pētniecības projekti;
• olimpiādes un konkursi;
• paša veidots neliels projekts;
• iesaistīšanās sabiedriskās vai vides iniciatīvās.

Svarīgākais šeit nav aktivitāšu skaits.

Daudz pārliecinošāk izskatās viena vai divas intereses, kurām pusaudzis vairākus gadus velta laiku un pakāpeniski attīstās, nekā garš nejaušu pulciņu saraksts, kas parādījies dažus mēnešus pirms pieteikšanās universitātē.

Tāpēc mācību gada sākumā ir vērts domāt nevis par to, ar ko vēl piepildīt bērna grafiku, bet gan par to, ko viņam patiešām būtu interesanti attīstīt.

5. Vai jau ir laiks sākt domāt par portfolio?

Topošajiem dizaineriem, arhitektiem, māksliniekiem, fotogrāfiem, kino veidotājiem un citu radošo jomu studentiem portfolio kļūst par vienu no svarīgākajām iestāšanās procesa sastāvdaļām.

Un kvalitatīvu portfolio praktiski nav iespējams izveidot dažu nedēļu laikā.

Spēcīgs portfolio parasti veidojas pakāpeniski. Tajā var iekļaut ne tikai pabeigtus darbus, bet arī izpēti, skices, eksperimentus, idejas attīstības procesu un pašu darba gaitu.

Ja pusaudzis jau apsver radošu specialitāti, jauno mācību gadu var izmantot, lai:

• izmēģinātu jaunas tehnikas;
• strādātu pie saviem projektiem;
• piedalītos konkursos;
• apmeklētu specializētus kursus;
• pētītu citu autoru darbus;
• pakāpeniski veidotu savu vizuālo valodu.

Pat ja līdz iestāšanās brīdim vēl ir divi vai trīs gadi, tieši tagad iespējams bez steigas un lieka spiediena izveidot labu pamatu nākotnes portfolio.

6. Vai mums jau ir plāns nākamajām brīvdienām?

Augusta beigās jau domāt par nākamajām brīvdienām var šķist nedaudz neparasti, taču no izglītības plānošanas viedokļa tas ir ļoti saprātīgi.

Daudzas labas starptautiskās vasaras skolas, akadēmiskās programmas, valodu nometnes un pre-university programmas uzņemšanu sāk jau ilgi pirms programmas sākuma.

Plānojot savlaicīgi, parasti ir plašāka izvēle:

• valstu;
• skolu;
• programmu;
• datumu;
• dzīvošanas variantu;
• specializēto virzienu.

Brīvlaiks var kļūt arī par iespēju pārbaudīt bērna interesi par kādu konkrētu jomu.

Piemēram, pusaudzis, kurš apsver medicīnu, var izmēģināt bioloģijas vai biomedical sciences programmu. Topošais dizainers — fashion, art vai architecture kursu. Savukārt skolēnam, kurš vēl nav pārliecināts par savām interesēm, var būt piemērota plašāka akadēmiskā programma starptautiskā vidē.

Šāda pieredze palīdz saprast ne tikai to, vai bērnu patiesi interesē konkrētā nākotnes specialitāte, bet arī to, cik komfortabli viņš jūtas, mācoties un dzīvojot ārvalstīs.

7. Kad jāsāk gatavoties iestājai?

Viena no biežākajām kļūdām ir uzskatīt, ka ar iestāšanos jānodarbojas tikai izlaiduma klasē.

Praksē daudz kas ir atkarīgs no valsts, programmas un konkrētās izglītības iestādes.

Dažkārt jau savlaicīgi nepieciešams:

• izvēlēties piemērotus skolas mācību priekšmetus;
• uzlabot svešvalodas zināšanas;
• sagatavoties starptautiskam valodas eksāmenam;
• izveidot portfolio;
• attīstīt akadēmiskos un ārpusstundu sasniegumus;
• saņemt rekomendācijas;
• sagatavoties iestājpārbaudījumiem;
• uzrakstīt motivācijas vēstuli;
• izpētīt stipendiju saņemšanas nosacījumus.

Jo konkurētspējīgāka ir universitāte vai studiju programma, jo svarīgāk sagatavošanos sākt savlaicīgi.

Tas nenozīmē, ka bērnam jau no 13 gadu vecuma jādzīvo pastāvīgā iestāšanās režīmā. Gluži pretēji — agrīna plānošana ļauj sadalīt uzdevumus vairāku gadu garumā un izvairīties no pārmērīga stresa izlaiduma klasē.

8. Vai bērnam ir piemērots pašreizējais izglītības ceļš?

Dažkārt jauno mācību gadu ir vērts sākt ar vienkāršu jautājumu: cik lielā mērā pašreizējā skola, mācību programma un izglītības vide patiesībā atbilst bērna vajadzībām un turpmākajiem plāniem?

Svarīgi izvērtēt, vai pašreizējā mācību slodze ir pietiekama, vai ir pieejami nepieciešamie priekšmeti, vai bērns jūtas komfortabli esošajā sistēmā un vai tā sniedz pietiekamas iespējas turpmākai attīstībai. Dažām ģimenēm šajā brīdī kļūst aktuāls jautājums par pāreju uz starptautisku skolu vai citas izglītības programmas izvēli — piemēram, IB, A-level, Leaving Certificate vai Amerikas vidējās izglītības sistēmu.

Universāla risinājuma nav. Vienam skolēnam piemērotākais variants būs pabeigt skolu savā valstī un tikai pēc tam doties studēt uz ārvalstīm. Citam var būt piemērota pāreja uz starptautisku skolu dažus gadus pirms universitātes. Savukārt vēl kādam sākumā būs vērtīgi izmēģināt īsāku valodu, akadēmisko vai brīvlaika programmu ārvalstīs, lai saprastu, cik komfortabli viņš jūtas starptautiskā mācību vidē.

Svarīgākais ir izvēlēties izglītības ceļu nevis tāpēc, ka konkrētā sistēma šobrīd ir populāra, bet gan tāpēc, ka tā patiesi atbilst konkrētā bērna interesēm, akadēmiskajām iespējām un nākotnes mērķiem.

Līdz 1. septembrim nav jāpaspēj viss

Laba sagatavošanās jaunajam mācību gadam nenozīmē, ka līdz septembrim jau jābūt izvēlētai universitātei, profesijai un studiju valstij.

Daudz svarīgāk ir saprast, kāds nākamais solis ir nepieciešams tieši šobrīd.

Vienam skolēnam tā var būt svešvalodas zināšanu uzlabošana. Citam — profilējošo mācību priekšmetu izvēle. Vēl kādam — pirmā starptautiskā programma brīvlaikā. Savukārt vecāko klašu skolēnam jau var būt nepieciešama konkrēta iestāšanās stratēģija un universitāšu saraksts.

Izglītības ceļš veidojas pakāpeniski. Jo agrāk ģimene sāk skatīties nedaudz tālāk par pašreizējo mācību gadu, jo vairāk saglabājas izvēles iespēju — bez steigas un pēdējā brīža lēmumiem.

Ja vēlaties saprast, cik lielā mērā pašreizējais izglītības ceļš atbilst bērna nākotnes plāniem, AMDA konsultanti palīdzēs izvērtēt situāciju un noteikt nākamos soļus.

Mēs varam palīdzēt izvēlēties skolu vai universitāti ārvalstīs, starptautisku skolas programmu, valodu un brīvlaika kursus, kā arī sagatavoties iestāšanās procesam un atrast piemērotākās finansiālā atbalsta iespējas.

Jaunais mācību gads ir labs brīdis ne tikai saplānot tuvākos mēnešus, bet arī paskatīties nedaudz tālāk.

Lai saņemtu konsultāciju, zvaniet pa tālruni +371 29170740 vai rakstiet uz oksana@amda.world.