Pat labi sagatavots students var atklāt, ka ierastās skolas mācību metodes vairs nedarbojas, brīvā laika ir mazāk, nekā sākumā šķita pēc lekciju grafika, bet daudzas lietas, kas mājās notika gandrīz automātiski, tagad jāorganizē pašam. Tāpēc pirmie mēneši ārzemēs bieži kļūst ne tikai par akadēmisku, bet arī ļoti personisku adaptācijas periodu.

Brīvāks grafiks nenozīmē vairāk brīvā laika

Viens no pirmajiem pārsteigumiem bieži ir saistīts ar pašu studiju grafiku. Ja konkrētā dienā ir tikai dažas lekcijas, var šķist, ka lielākā daļa dienas ir brīva, tomēr universitātē ievērojama mācību darba daļa notiek ārpus auditorijas.

Pēc lekcijām paliek raksti un mācību grāmatu nodaļas, gatavošanās semināriem, rakstiskie darbi, prezentācijas, pētījumi, grupu projekti un uzdevumi, kuru iesniegšanas termiņš var būt pēc vairākām nedēļām. Pasniedzējs ne vienmēr regulāri atgādinās par katru termiņu vai pārbaudīs, cik tālu students ir ticis ar darbu.

Tieši pirmajā semestrī daudzi pirmo reizi saprot, ka universitātes patstāvība nozīmē ne tik daudz vairāk brīvā laika, cik nepieciešamību pašam sadalīt slodzi. Ja to nedara, vairāki lieli uzdevumi ļoti viegli var sakrist vienā nedēļā un semestra beigas pārvērst nepārtrauktā steigā.

Labas svešvalodas zināšanas ne vienmēr uzreiz palīdz lekcijās

Pārliecinošas sarunvalodas prasmes un pat veiksmīgi nokārtots starptautisks valodas eksāmens vēl negarantē, ka pirmās universitātes lekcijas būs viegli uztveramas.

Akadēmiskā vide izvirza citas prasības: pasniedzēji var runāt ātri, izmantot profesionālo terminoloģiju, atsaukties uz materiāliem, kurus paredzēts izlasīt jau iepriekš, bet studentam vienlaikus jāspēj saprast saturu, izdalīt svarīgāko un veikt pierakstus.

Papildu slodzi rada arī tas, ka lasīt un rakstīt nākas svešvalodā. Darbs, kas dzimtajā valodā aizņemtu vienu stundu, pirmajos mēnešos var prasīt divreiz vairāk laika tikai tāpēc, ka students vēl pierod pie akadēmiskās leksikas un jaunā darba formāta.

Ar laiku šis process parasti kļūst ievērojami vieglāks, taču sākumā ir svarīgi šādu nogurumu neuztvert kā pierādījumu tam, ka valodas zināšanas ir nepietiekamas vai students netiek galā ar programmu.

Universitāte ne vienmēr pirmā pamanīs, ka ir radusies problēma

Skolas sistēma bieži pieradina pie tā, ka skolotājs pamana, ja skolēns netiek līdzi, nav sapratis tēmu vai ir palaidis garām svarīgu informāciju. Universitātē atbildība par to daudz lielākā mērā pāriet pie paša studenta.

Ja nav skaidrs uzdevuma formāts, prasības darbam, projekta iesniegšanas kārtība vai kāda daļa no mācību materiāla, bieži tiek sagaidīts, ka students pats uzdos jautājumu, uzrakstīs pasniedzējam vai pieteiksies konsultācijai.

Tāpēc cerība, ka kāds noteikti pats pamanīs grūtības un pirmais piedāvās palīdzību, var radīt nevajadzīgu laika zudumu. Daudz efektīvāk ir jau no paša sākuma uztvert jautājumu uzdošanu kā normālu universitātes mācību procesa daļu un izmantot pieejamos resursus — pasniedzēju konsultācijas, bibliotēku, akadēmiskā atbalsta centrus un studentu atbalsta dienestus.

Grupu projekti izrādās sarežģītāki, nekā sākumā šķiet

Uz papīra kopīgs projekts izklausās diezgan vienkārši: sadalīt uzdevumus, izpildīt savu daļu un pirms iesniegšanas visu apvienot. Praksē vienā komandā var nonākt cilvēki no dažādām valstīm ar atšķirīgu valodas līmeni, attieksmi pret termiņiem un priekšstatu par to, kā vispār jāorganizē darbs.

Viens students vēlas visu pabeigt laikus, cits sāk tikai tad, kad termiņš jau ir pavisam tuvu. Kāds pastāvīgi atbild grupas sarakstē, bet cits var pazust uz vairākām dienām. Papildus jāvienojas par darba formātu, atbildības sadalījumu, tikšanās laikiem un to, kurš pieņem galīgos lēmumus.

Tāpēc grupu projekti bieži kļūst par vienu no neierastākajiem pirmā semestra elementiem. Tajā pašā laikā tie sniedz ļoti vērtīgu pieredzi, jo māca sadarboties ar cilvēkiem, kurus pats neesi izvēlējies, vienoties un uzņemties atbildību ne tikai par savu daļu, bet arī par kopējo rezultātu.

Jauns draugu loks neveidojas visiem vienādi ātri

Pirmās universitātes nedēļas parasti ir piepildītas ar pasākumiem jaunajiem studentiem, tāpēc var rasties iespaids, ka jau pēc dažām dienām visiem vajadzētu būt savai draugu kompānijai.

Patiesībā pirmo nedēļu pazīšanās ne vienmēr pārtop tuvās draudzībās, un stabils kontaktu loks bieži veidojas pakāpeniski — kopīgu nodarbību, projektu, sporta aktivitāšu, studentu klubu, kopmītņu kaimiņu un vienkāršu sarunu pēc lekcijām laikā.

Īpaši viegli ir justies nedroši, ja šķiet, ka citiem sociālā dzīve jau ir pilnībā sakārtota. Tomēr ārēji redzama aktivitāte ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks patiešām jau ir adaptējies, tāpēc salīdzināt savu pirmo mēnesi ar citu cilvēku fotogrāfijām un stāstiem parasti nav jēgas.

Ilgoties pēc mājām var arī tad, ja jaunā dzīve patīk

Dažkārt studenti sagaida, ka ilgas pēc mājām parādīsies tikai tad, ja viņiem nepatiks valsts, programma vai universitāte. Praksē var būt pilnībā apmierināts ar savu izvēli un tomēr ik pa laikam ļoti ilgoties pēc ierastās dzīves.

Iemesls bieži vien nav vēlme atgriezties, bet gan pastāvīgā nepieciešamība pielāgoties. Mājās nebija katru reizi jādomā, kā darbojas transports, kur pirkt pārtiku, kā organizēta veselības aprūpes sistēma vai vai administrācijas e-pasts ir saprasts pareizi.

Ar laiku arī jaunā vide kļūst pazīstama, parādās savi maršruti, zināmi cilvēki un ikdienas paradumi, pateicoties kuriem nepārtrauktās jaunuma sajūtas kļūst mazāk.

Patstāvīga dzīve izrādās daudz ikdienišķāka, nekā gaidīts

Pirms pārcelšanās patstāvīga dzīve bieži asociējas galvenokārt ar brīvību, taču pēc ierašanās ātri kļūst skaidrs, ka tā sastāv no daudziem ikdienas lēmumiem.

Jāpērk pārtika, jāgatavo ēst, jāmazgā drēbes, jāseko izdevumiem, jāsaprot transporta sistēma, jāpierakstās pie ārsta, jāmaksā rēķini un jārisina sadzīves problēmas. Katrs no šiem uzdevumiem pats par sevi nav īpaši sarežģīts, taču pirmajos mēnešos tie pārklājas ar jaunu studiju sistēmu un pastāvīgu valodas slodzi.

Tāpēc students var nogurt ne tikai no lekcijām un eksāmeniem, bet arī no nepieciešamības katru dienu pieņemt desmitiem nelielu lēmumu, par kuriem mājās agrāk nebija jādomā.

Pakāpeniski izveidojas savi paradumi, ērti veikali, saprotams dienas ritms un veidi, kā organizēt sadzīvi, un pēc tam šī dzīves daļa vairs neprasa tik daudz uzmanības.

Reālie izdevumi bieži atšķiras no budžeta, kas sastādīts pirms pārcelšanās

Pirms studiju sākuma budžets parasti izskatās diezgan saprotams: mājoklis, pārtika, transports un noteikta summa brīvajam laikam. Jau pirmajos mēnešos šim sarakstam pievienojas daudzi nelieli izdevumi, kurus iepriekš ir viegli neņemt vērā.

Kafija starp lekcijām, braucieni ar draugiem, lietas istabai, mācību materiāli, abonementi, universitātes pasākumi, ēdiena piegāde pēc vēlas gatavošanās projektam un daudzas citas sīkas izmaksas var būtiski mainīt kopējo summu.

Tieši tāpēc pirmais semestris bieži kļūst par periodu, kad students pirmo reizi redz savas dzīves patiesās izmaksas jaunajā valstī un sāk daudz precīzāk saprast, kam viņš patiešām vēlas tērēt naudu un kurus izdevumus iespējams samazināt, nezaudējot dzīves kvalitāti.

Dažkārt pirmais semestris maina priekšstatu par izvēlēto specialitāti

Pirms studiju sākuma programma galvenokārt pastāv kā apraksts universitātes mājaslapā, moduļu saraksts un vispārējs priekšstats par nākotnes profesiju. Tikai pēc dažiem reālu studiju mēnešiem students sāk saprast, cik lielā mērā programmas saturs atbilst viņa gaidītajam.

Kāds pārliecinās, ka ir izdarījis pareizo izvēli, cits negaidīti aizraujas ar virzienu, kuru iepriekš uzskatīja par mazsvarīgu, savukārt vēl kāds sāk domāt par specializācijas, programmas vai turpmākā izglītības ceļa maiņu.

Šāda viedokļa maiņa ne vienmēr nozīmē, ka iestājoties tika pieļauta kļūda. Tieši reālā studiju pieredze ļauj daudz labāk saprast savas intereses, stiprās puses un to, ar ko patiesībā gribētos nodarboties nākotnē.

Pirmais semestris nav paredzēts ideālai adaptācijai

Pēc dažiem mēnešiem daudzas lietas, kas sākumā šķita sarežģītas, kļūst par parastu ikdienas daļu. Students jau saprot, cik daudz laika nepieciešams rakstiskam darbam, kā organizēt nedēļu pirms vairākiem iesniegšanas termiņiem, kam uzrakstīt, ja rodas jautājums, kur pirkt pārtiku un ar ko kopā gatavoties eksāmeniem.

Tāpēc pirmo semestri nevajadzētu uztvert kā pārbaudījumu spējai acumirklī kļūt patstāvīgam, pārliecinātam un pilnībā pielāgotam jaunajai valstij. Tā uzdevums drīzāk ir pakāpeniski saprast, kā darbojas jaunā vide, kuri paradumi ir piemēroti tieši jums un kas jāmaina, lai studiju un ikdienas dzīve kļūtu vienkāršāka.

Tieši no šādām nelielām korekcijām ar laiku izveidojas sava sistēma, kurā jaunā valsts vairs nešķiet sveša, bet universitāte kļūst ne tikai par studiju vietu, bet arī par ierastu ikdienas daļu.

Arī pēc iestāšanās izglītības ceļš turpina attīstīties, un studiju laikā var rasties jautājumi par programmas maiņu, turpmāko izglītību, pāreju uz citu universitāti, maģistra programmas izvēli vai nākamo izglītības posmu.

AMDA konsultanti palīdzēs izvērtēt pieejamās iespējas un izvēlēties turpmāko izglītības ceļu, ņemot vērā konkrētā studenta akadēmisko situāciju, intereses un mērķus.

Lai saņemtu konsultāciju, zvaniet pa tālruni +371 29170740 vai rakstiet uz oksana@amda.world.